Visi Anita Zača raksti

9.aprīlī mūsu bibliotēkā viesosies rakstniece Ieva Melgalve

Melgalve

9.aprīlī Alūksnes pilsētas bibliotēkā un Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā viesosies rakstniece un dzejniece Ieva Melgalve. Tikšanās notiks Alūksnes pilsētas bibliotēkas Valsts Kultūrkapitāla fondā iesniegtā un atbalstu guvušā projekta „Lasītprieks kopā ar rakstnieku” ietvaros. Vispirms pulksten 12.00 būs iespēja rakstnieci satikt bibliotēkā (grāmata „Bulta, Zvaigzne un Laī”), bet pēc 13.00 – par grāmatu „Mirušie nepiedod” I. Melgalve stāstīs jauniešiem Alūksnes Valsts ģimnāzijā.

Ieva Melgalve lasītājiem plašāk pazīstama kā trīs grāmatu (lugu un stāstu krājums „Bezzaudējumu punkts” (1999.), fantāzijas grāmata „Mirušie nepiedod” (2013) un fantāzijas grāmata bērniem „Bulta, Zvaigzne un Laī” (2014)) autore.

Kad iznāca rakstnieces pirmā grāmata, viņai bija tikai astoņpadsmit gadi. Pēc grāmatas izdošanas I. Melgalve tika kritizēta un raksturota kā dumpiniece. Daudz lasījusi Kurta Vonnegūta darbus un, rakstot pirmo grāmatu, spēcīgi ietekmējusies no šī rakstnieka darbiem.

Abas vēlāk rakstītās grāmatas – „Mirušie nepiedod”, „Bulta, Zvaigzne un Laī” – rakstītas pavisam citā stilā. Tās ir fantastikas grāmatas. Turklāt grāmata „Bulta, Zvaigzne un Laī” ir rakstnieces pirmā grāmata bērniem. Par to Ieva Melgalve saņēma galveno balvu konkursā „Zvaigznes grāmata”.

Aicinām visus Ievas Melgalves daiļrades cienītājus uz tikšanos bibliotēkā un Alūksnes Valsts ģimnāzijā!

Janvāra nogalē pie mums viesojās Alūksnes Tautas teātris “Slieksnis”

IMG_137329.janvārī pasākumu cikla “Alūksnei 95: Vietas. Cilvēki.” ietvaros pie mums bibliotēkā viesojās Ulda Sedlenieka Alūksnes Tautas teātra “Slieksnis” skatuves mākslinieki – režisore Daiga Bētere, ilggadējās aktrises Vera Sedleniece un Alise Plīse un aktieris Aivars Millers.

Pasākumā izskanēja atmiņu stāsti gan par režisoru Uldi Sedlenieku un viņa mūža darbu Alūksnes Tautas teātrī, gan par teātri tagad, kad to vada režisore Daiga Bētere. Klātesošie ne vien klausījās atmiņu stāstus, bet arī prezentācijā ielūkojās teātra attīstības gaitā: hronoloģiski kopš laika, kad Uldis Sedlenieks no Madonas pārnāca strādāt par režisoru Alūksnes kultūras namā līdz pat mūsdienām. Prezentācijā tika apskatīti nozīmīgākie teātra attīstības gadskaitļi. Vērtīgi tas, ka šo vizuālo apskatu bagātināja Daigas Bēteres, Veras Sedlenieces, Alises Plīses un Aivara Millera atmiņu stāsti.

Pasākums  notika UNESCO “Stāstu bibliotēku” tīkla ietvaros. 

Tā kā Alūksne šogad svin savu 95 gadu jubileju, tad arī turpmāk vairākos pasākumos pievērsīsim uzmanību Alūksnē ievērojamiem cilvēkiem, vietām un notikumiem.

Mums arī bija ēna!

enu_diena-logo2015

Šogad, tāpat kā vairākus citus gadus, Latvijā tika atzīmēta Ēnu diena, kuras ietvaros skolēniem bija iespēja iepazīt dažādu profesiju pārstāvju ikdienu, vienu dienu vērojot viņu ikdienas darba gaitu. Tā ir ļoti vērtīga pieredze, jo skolēniem ir iespēja ne tikai teorētiski uzzināt par kādu no profesijām, bet redzēt, ko šīs profesijas pārstāvji dara reāli ikdienā.

Arī mums bibliotēkā bija ēnotāja – Viktorija Anna Ermiča no Alūksnes pilsētas sākumskolas. Pagājušajā gadā mūs ēnoja viņas māsa Justīne Ermiča. Jautājām, vai Viktorija Anna izvēlējās ēnot bibliotekārus māsas ietekmē, bet viņa atbildēja, ka nē. Viņai vienkārši ļoti patīkot bibliotēkā un patīkot arī bibliotekāra profesija. Meitene sacīja, ka viņai ļoti patīkot grāmatas, tāpēc nākotnē labprāt izvēlētos kļūt par bibliotekāri. Viktorijai Annai priekšstats par šo profesiju esot izveidojies jau agrāk, jo viņa bieži apmeklē bibliotēku un ar vienu dienu, kurā sekoja mūsu darba gaitām, esot pieticis, lai tā pa īstam saprastu, kā ir strādāt bibliotēkā. Meitene Ēnu dienā paskatījās, kā strādā bibliotekāri dažādās bibliotēkas nodaļās un atzina, ka visinteresantāk esot Bērnu literatūras nodaļā.

Decembra nogalē bibliotēkā “Vistiņa iemīlējusies” bija…

IMG_1314Pagājušā gada nogalē – 18.decembrī – PII Sprīdītis 5. un  6.grupas bērni apmeklēja Bērnu literatūras nodaļu, lai noskatītos bibliotekāru iestudēto izrādi „Vistiņa iemīlējusies” (pēc K. Lorēnas un S. Alastras grāmatas „Vistiņa iemīlējusies” motīviem).

Grāmata „Vistiņa iemīlējusies” ir iekļauta Bērnu žūrijas 2014 sarakstā un paredzēta 1.-2.klašu lasīšanas un grāmatu vērtēšanas  ekspertiem, taču jau tradicionāli šajā aizraujošajā lasīšanas maratonā piedalās arī pirmsskolas vecuma bērni (grāmatas viņiem priekšā lasa grupu audzinātājas).

Lai radītu bērnos vēl lielāku interesi par grāmatām un bibliotēku kā vietu, kur ir iespēja izvēlēties sev interesantu lasāmvielu, mēs, bibliotekāri, aicinājām bērnus vēlreiz dzīvot līdzi Pontonefa fermas vistu kūts šuvējas-vistiņas Dūdiņas piedzīvojumiem  ar roku leļļu teātra izrādes palīdzību.

Pasākuma noslēgumā bērni izkustējās, dejojot Putniņu deju, kā arī noskatījās īsu filmiņu par to, kā izšķiļas cālīši.

Jau janvāra vidū bibliotēka, vienojoties ar grupiņu skolotājām, plāno piedāvāt noskatīties šo izrādi arī pārējiem  PII Sprīdītis audzēkņiem, kuru grupiņas ir iesaistījušās aizraujošajā grāmatu lasīšanas maratonā Bērnu žūrija 2014.

Paldies grupiņu audzinātājām par to, ka atbalsta mūs, kopā ar audzēkņiem lasot un vērtējot Bērnu žūrijas grāmatas!

Annas Sakses skaisto ziedu pasaku pasaulē

Sakses_pasakasAnna Sakse rakstījusi ne tikai pasakas par ziediem. Viņas daiļrades krājumā ir arī romāni un pat dzeja, taču pasakas par ziediem ir rakstnieces vizītkarte. Ne velti tās ir pat tulkotas vairākās pasaules valodās. 

Annai Saksei ir lauku darba ļaužu saknes. Dzimusi 1905.gada 16.janvārī Lejasciema pagastā. Tur viņas vecāki rentēja nelielu zemes gabaliņu. Taču jau agrā bērnībā rakstniece iepazina arī grāmatas, jo viņas tēvam bija mājas bibliotēka – viņš iegādājās visas tajā laikā pieejamās grāmatas. Rakstniece iemīļo gan dabu, gan darbu, gan literatūru.

Rakstnieces skolas gadi paiet Augulienas pagasta skolā, ministrijas skolā, vēlāk – Lejasciema reālģimnāzijā. Skolas gados Anna Sakse labi apgūst krievu un vācu valodu.Vēlāk viņa dodas uz Rīgu Universitātē studēt filoloģiju. Viņas sapnis – kļūt par skolotāju. Taču studiju maksa ir ļoti augsta, vecākiem diemžēl tik daudz līdzekļu nav, tādēļ viņa sāk strādāt par korektori un tulkotāju avīzes  “Pēdējā Brīdī”redakcijā. Darba stundas ir garas, taču viņa turpina arī studijas. Diemžēl tās nepabeidz… Strādājusi tēva mājās, vēlāk – izdevniecībā “Valters un Rapa”.

Viņa vēlas kļūt arī par rakstnieci. 1927.gadā laikrakstos publicējusi arī dažus dzejoļus.1940. un 1941. gadā uzraksta pirmos stāstus un romānus. Pēc Otrā pasaules kara viņa dzīvo un strādā Kirovas apgabalā. Pēckara periods rakstniecei ir ļoti ražens,top vairāki literārie darbi, tostarp – arī “Pasakas par ziediem”.

Rakstniece ir teikusi:”Ziedi ir daļa no dzīves skaistuma”. Un viņa šo skaistumu ietērpusi vārdos, radot pasakas par Sniegpulkstenīti, Magoni, Pienenīti, Hiacinti, Saulgriezi, Kamēliju un citiem ziediem. Viņas mīlestība pret ziediem un visu skaisto radusies jau bērnībā, staigājot pa dzimatajām mājām, kur tēvs bija ierīkojis veselu dārzu ar paša potētām ābelēm un plūmēm, ogulājiem un dažādiem ziediem. Bet ierosmi uzrakstīt pirmo pasaku – par naktsvijoli – rakstniece radusi pēc brauciena uz dzimtajām mājām, kad ceļā caur mežu apmaldījusies un ieraudzījusi ziedošas un smaržojošas naktsvijoles. Tā bija ierosme pirmajai pasakai par ziediem “Naktsvijole”.

Katram ziedam Annas Sakses pasakās ir savs liktenis. Grāmatas “Pasakas par ziediem” (1974.g.) ievadā Saulcerīte Viese raksta:”Nozied ziedi, izgaist krāsu un smaržu bagātība. Aiziet cilvēki ar saviem likteņiem, bēdām un priekiem. Bet pasaka paliek. Un līdz ar pasaku – viss labais un smejamais, saudzējamais un apkarojamais. Zied pasaku naktsvijole grāmatā, un mēs saņemam negaistošo iztēles burvību.”

Gadi nāk un iet, bet Sakses “Pasakas par ziediem” joprojām patīk dažādu vecumposmu lasītājiem. Šīs pasakas ir latviešu literatūras klasika. 

Alūksnes pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā līdz 20.janvārim skatāma literatūras izstāde “Annas Sakses ziedu pasaku pasaulē”.